Mācību jomas mērķis: valodas pratība, kas nozīmē, ka skolēns:

1. ir ieinteresēts valodu apguvē;
2. izprot latviešu valodas un mazākumtautību valodu lomu nacionālās identitātes veidošanā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā;
3. izprot latviešu valodas kā valsts valodas lomu integrācijā Latvijas sabiedrībā un izglītības ieguvē, svešvalodu lomu starpkultūru saziņas nodrošināšanā;
4. lieto valodas kā domāšanas, izziņas, saziņas un radošās izpausmes līdzekli;
5. skaidri, saprotami, literāri pareizi un atbilstoši saziņas situācijai pauž savas domas, jūtas un uzskatus mutvārdos un rakstu formā;
6. uztver, saprot, analizē un interpretē informāciju, jēdzienus, faktus un idejas dažādu formātu un žanru tekstos;
7. izmanto lasītprasmi sevis emocionālai un intelektuālai bagātināšanai.
   (MK noteikumi Nr. 747, IV nodaļa, 7. punkts, 7.1. apakšpunkts.)

Lielās idejas: valodu mācību jomā visām apgūstamajām valodām – latviešu valoda, mazākumtautību valodas un svešvalodas – ir kopīgas lielās idejas, kuras atspoguļo nozīmīgākās likumsakarības valodu apguvē un to lietojumā, uzsver valodu savstarpējo saikni un palīdz skolēnam skaidrāk saprast, ko viņš mācās un kur viņam šīs zināšanas un prasmes noderēs pēc skolas. Valodu mācību priekšmetos skolēns apgūst visas valoddarbības prasmes (lasīt, rakstīt, runāt, klausīties), veido izpratni par valodas lomu saziņā, apgūst valodas struktūru, izpratni par tekstu un tekstveidi. Skolēns attīsta valodas izjūtu un domāšanu (lasot, klausoties, vērojot, analizējot informāciju, trenējot uztveri un veidojot attieksmi), radošumu un prasmi izteikties vārdos mutiski un rakstiski, radīt tekstu, kā arī digitālo prasmi. Saskatot līdzīgo un atšķirīgo vairāku apgūstamo valodu starpā, veiksmīgāk attīstās skolēnu prasmes katrā no tām. (Skola 2030)