Jēdziens “runājošā siena” ir ienācis līdz ar jauno satura reformu un pieejas maiņu, taču atsevišķi runājošās sienas elementi tika lietoti Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs jau sen. Arī pirms daudziem gadiem audzinātājas izmantoja pirmsskolas izglītības grupas sienas, lai izvietotu materiālus - ciparu rindu, alfabētu, dabas kalendāru ar laika apstākļu novērojumiem, bērnu dzimšanas dienu kalendāru, mācību tēmai atbilstošus attēlus u.c.. Protams, tie nebija cieši saistīti ar apgūstamo tematu, un tos vairāk izmantoja fragmentāri, atsevišķu pedagoģiskā procesa daļu aktualizācijai.

“Runājošā siena” mūsdienu izpratnē palīdz padarīt mācīšanos “redzamu”. Tā ir svarīga vieta telpā, kas stāsta par aktualitātēm konkrētās grupas bērnu dzīvē. Pārkāpjot grupas slieksni, ir skaidri redzams, kas bērniem ir nozīmīgs, ko viņi pašlaik izzina, mācās un kas vēl jāapgūst no iepriekšējā temata.

Runājošā siena ir daļa no mācību procesa, tā palīdz bērniem apgūt kādu tematu padziļināti. Tā ir viens no pirmsskolas skolotāja instrumentiem. Novietojot informāciju pie “runājošās sienas”, skolotājam jābūt skaidram, kā šī informācija palīdz bērniem sasniegt izvirzītos sasniedzamos rezultātus. Informācijai jābūt jēgpilnai, bērniem saprotamai, interesantai, personīgi nozīmīgai.

Kāds ir “runājošās sienas” saturs?

• “Runājošā siena” atspoguļo, ko bērni ir pētījuši, rakstījuši, kādus radošos darbus veikuši, kādi jautājumi  radušies, pie kādām atbildēm nonākuši diskutējot, uz kādiem jautājumiem vēl jāmeklē atbildes u.tml.
• Atslēgas vārdi vai to attēli, jaunākā vecuma bērniem - piktogrammas.
• Fotoattēli ar nozīmīgiem vai interesantiem temata apguves procesa momentiem.
• Interesanti bērnu izteicieni, secinājumi.
• Kāda veicamā darba secība ar uzskatāmu rezultātu.
• Atgādnes.
• Dzejoļi, tautasdziesmas.
• Ziemassvētku vai Lieldienu pasts.
• Veicamo darbu saraksts, gatavojoties kādam pasākumam vai svētkiem.
• “Īpašie” bērnu darbi – tie, kuru radīšanā bērns pielicis īpašas pūles, bijis neatlaidīgs, ir ko sev nozīmīgu atklājis, gribējis kādu iepriecināt, zīmējis vai līmējis kā dāvanu skolotājai vai skolotāja palīgam.

Informāciju, kas novietota pie sienas, padara ne tikai redzamu, bet arī “dzirdamu” – bērns vai pieaugušais par to pastāsta, kopīgi pārrunā. Par “runājošās sienas” materiāliem spriež abas skolotājas, izvērtējot telpas iespējas, bērnu vecumu, katra attīstības un mācību vajadzības. “Runājošās sienas” saturu pārrunā arī ar palīgu, konsultējas ar atbalsta speciālistiem.

Tiek veidotas arī “runājošās sienas” vecākiem, lai nodotu informāciju par bērnu apgūtajām prasmēm vai galvenajām darbībām mācību gada ietvaros.

Jelgavas pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes “Ķipari” “runājošās sienas”

Šis materiāls veidots ierosmei un ir papildināms, pilnveidojams un attīstāms.

Teksta autore:
Ieva Dakne, ZRKAC Izglītības un informācijas tehnoloģiju attīstības nodaļas galvenā speciāliste
Foto: Jelgavas pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes “Ķipari”