Gatavojoties Jelgavas pedagogu augusta sanāksmei, pirmsskolas pedagogi tikās, domāja un sprieda, kas, viņuprāt, ir labizjūta, cik tā ir nozīmīga mūsu ikdienā un kas to nodrošina. Vai, runājot par labizjūtu, mēs domājam tikai par bērniem? Vai nozīmīga arī skolotāju, tehnisko darbinieku, vecāku un vadības komandas labizjūta? Spriedām, ka tam, ko sagaidām no bērna, vispirms ir jāparādās viņa skolotājā. Bērna labizjūta ir cieši saistīta ar vecāku un skolotāju labizjūtu.

Kas tad ir labizjūta? Vienotas atbildes uz šo jautājumu nav. Visā pasaulē joprojām turpinās diskusijas par to, kas ietilpst šajā jēdzienā. Analizējot un pētot ar labizjūtu saistītos faktorus, latviešu valodā vēl arvien tiek lietoti vairāki jēdzieni kā sinonīmi: labsajūta, dzīves kvalitāte, dzīves spēks, laime. Angļu valodā „labklājība” un „labizjūta” tiek tulkota kā „well-being”. 2009. gadā zinātnieki Jozefa Štiglica (Stigliz, Joseph; Sen, Amartya; Fitoussi, Jean-Paul;, 2009) vadībā piedāvā labklājības līmeņa novērtēšanas ideju, kura, attīstoties un vēršoties plašumā, ietvērusi sevī arī tēmu “laime” (Odiņa & Zeide, 2017). Tomēr labklājība latviešiem vairāk uztverama kā pārticība, sociāli ekonomiskā stabilitāte. Krievu valodā tiek lietots vārds „samočuvstvije”, kas latviešu valodā tiek tulkots kā „pašsajūta” (jēdziens „sajūta” vairāk saistīts ar fiziskajām sajūtām), bet „labizjūta” uzskatāms kā plašāks traktējums pašsajūtai (Robiņa, 2013). 2007.-2008. gadā G. Svences un M. Majora sadarbībā latviešu valodā tika adaptēts jēdziens labizjūta (Svence & Majors, 2016). Tomēr joprojām pastāv daudz dažādu pieeju šī jēdziena izpratnē, traktējumā. Eidemoniskā pieeja to saista ar augstu apmierinātību ar savu autonomiju, pašefektivitāti, meistarību, dzīves mērķu realizācijas pakāpi.

(Emocionālā labizjūta skolā. G. Elksne; Z. Rubene. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija., 2018.)

Fotogrāfiju autore:
Ieva Dakne, ZRKAC
Izglītības un informācijas tehnoloģiju attīstības nodaļas galvenā speciāliste