Vebināru “Distance teaching and learning: useful tips for making it work” vadīja Dr. Ken Beatty, Anaheimas Universitātes profesors, tiešsaistes mācīšanas un mācīšanās eksperts.
Vebināra "Distance teaching and learning: useful tips for making it work" konspektu sagatavoja ZRKAC direktores vietniece Skaidrīte Bukbārde.
Vebinārā tika apskatīti jautājumi, kā organizēt un efektīvi plānot mācību darbu, saglabāt motivāciju un iesaistīt izglītojamos mācību procesā, kā arī tika sniegti padomi skolotājam par tiešsaistes mācību procesu:
- Ko es varu darīt, ja es neesmu datorlietpratējs? Kādi ir visefektīvākie veidi, kā uzsākt mācīšanos?
- Kā tiešsaistes nodarbības atšķiras no klātienes nodarbībām?
- Kā es varu iesaistīt neaktīvos skolēnus tiešsaistes nodarbībā, lai nodrošinātu aktīvu dalību?
- Kā un cik bieži jāplāno nodarbības dažādām vecuma grupām un dažādos līmeņos? Kādos radošos veidos var izmantot tērzēšanu (chat) un sociālos medijus, lai palīdzētu studentiem izglītojamajiem savstarpēji iesaistīties?
- Kādi tehniskie rīki, piemēram, platformas, atvieglo mācīšanu un mācīšanos?
1. Ar ko sākt?
- Plānojot attālinātu mācību procesu, skolotājam jāsāk ar savu resursu apzināšanu:
Ko es zinu par tehnoloģijām? Kuras tehnoloģijas es protu izmantot?
Piemēram, e-pasts, vebināri, sociālie mediji, video, meklēšanas rīki, utt.
- Skolotājam jāpārdomā, kā šīs tehnoloģijas varētu izmantot mācību procesā.
Pat protot izmantot tikai e-pastu, var uzsākt attālinātu apmācību. Pirms tam, jāpārliecinās, vai visiem skolēniem ir pieeja e-pastam. Ar e-pasta palīdzību uzsākam saziņu ar skolēniem.
- Izveidojam mācīšanās kopienu. Šajā procesā var iesaistīt vecākus, vecvecākus, brāļus, kas var palīdzēt …
Svarīgi izmantot skolēnus kā resursu mācību procesā, piemēram, pazīstot savus skolēnus, jūs noteikti zināsiet, kurš varētu apmācīt pārējos izmantot kādu IT rīku vai palīdzēt citiem izprast kādu jautājumu. Uzticiet skolēniem individuālus uzdevumus, lai viņi palīdz viens otram!
Grūtības ir pārvaramas! Varat veikt aptauju, kādas ir skolēnu stiprās puses un kā viņi var palīdzēt viens otram.
Kā skolotājam organizēt savu darbu?
! Ļoti svarīgi saglabāt pozitīvu attieksmi, motivāciju gan skolotājam, gan skolēniem un nejusties vientuļiem, lai arī katrs atrodas savās mājās!
! Iedrošiniet izglītojamos iesaistīties, sadarboties un komunicēt!
! Iekārtojiet savu darba vietu vai nu skolā vai mājās, pārdomājiet un sagādājiet nepieciešamos resursus!
Ja ir tiešraide (vebinārs, video diskusija Skype utt.) svarīgi padomāt par apgaismojumu, kameras novietojumu, skaņu, mikrofona izmantošanu, vai uz ekrāna rādīsiet kādu materiālu utt.)
2. Kā tiešsaistes stunda atšķiras no stundas klātienē?
Klātienes stundā ir vienkārši nodrošināt saziņu - skolotājs uzrunā skolēnus, viņi sniedz atbildes, ir acu kontakts, strādājam pāros, grupās, ātri samainām grupas utt. Attālinātās mācībās to nodrošināt ir liels izaicinājums.
Ir sinhronās tiešsaistes nodarbības (tiešraide), kurās skolēniem un skolotājiem vienlaikus jābūt tiešsaistē. Sinhronās nodarbības piemērs ir lekcija/skaidrojums, kas tiek straumēts skolēniem tīmeklī. Ir jābūt noteiktam konkrētam laikam, kurā skolēniem un skolotājam ir jābūt tiešsaistē, lai satiktos nevis klātienē, bet tiešsaistē.
Taču varat ierakstīt video, nodrošināt materiālus, lekcijas, kontroldarbus un uzdevumus, kuriem skolēni var piekļūt jebkurā laikā. Tas nozīmē, ka skolēni var mācīties savā tempā un laikā (asinhronās nodarbības). Šajā gadījumā ļoti svarīga ir skolēnu disciplīna. Skolēni ir mājās, ir dažādi vilinājumi, citas lietas, ko varētu darīt, kas varētu viņus atturēt no mācīšanās.
Tādēļ jādomā par laika menedžmentu. Svarīgi izveidot grafiku, kad skolēniem jāpieslēdzas tiešsaistē, kad jāmācās patstāvīgi, kad jāsadarbojas ar citiem skolēniem un kad jāiesniedz mājas darbi.
Šajā situācijā skolēni varētu meklēt attaisnojumus, kāpēc viņi nav pildījuši uzdevumus, piemēram, "es nepratu atrast video", "nevarēju pieslēgties mācību grupai" u.c. Šajā situācijā risinājums var būt, nosakot ekspertus: apziniet tos skolēnus, kuri varētu darboties kā eksperti noteiktās jomās, kuriem ir labas zināšanas un prasmes IT un konkrētajā mācību priekšmetā. Izmantojiet šos skolēnus kā resursu!
Lūdziet, lai skolēni palīdz viens otram! Tas cels skolēnu pašapziņu un veidos vadītāja prasmes.
Nosakiet konkrētu laiku, kad Jūs esat pieejami skolēniem, tā saucamo “darba laiku”, kad esat tiešsaistē un varat konsultēt vai atbildēt uz jautājumiem.
Skolēniem arī būtu jāzina, cik ilgā laikā jūs sniegsiet atbildes uz viņa jautājumiem. Piemērs: Uz e-pasta vēstuli atbildēšu 12 stundu laikā. Ja šajā laikā atbildi nesaņem, atsūti vēl vienu e-pasta vēstuli.
Mācību procesā ļoti svarīgi skolēniem nepārtraukti sniegt atgriezenisko saiti, īpaši svarīgi tas ir mācoties attālināti. Svarīgi, lai skolēns saņem pozitīvu atgriezenisko saiti. Klātienes stundās skolēni saņem šo pozitīvo uzmundrinājumu gan ar acu skatienu, smaidu, galvas mājienu, sejas izteiksmi, ķermeņa valodu, gan ar pozitīvu repliku un uzslavām. Mācoties attālināti viņi šādus signālus nesaņem. Tādēļ ik reizi, kad sniedzat atgriezenisko saiti, iekļaujiet tajā kaut ko pozitīvu ikvienam skolēnam! Tas palīdz veidot skolēnos pozitīvo attieksmi un pašpārliecinātību.
Tiešsaistes darba un saziņas etiķete.
Neuzņemieties atbildību vienpersonīgi - jautājiet skolēniem un kopā izveidojiet noteikumus uzvedībai attālinātās mācīšanās procesā. Tā būs dalītā atbildība.
3. Kā nodrošināt aktīvu līdzdalību?
Skolēnus var sadalīt mazās grupās un dot kopīgu darbu, ko skolēni veiks sazinoties un sadarbojoties.
Skolēni var veidot radošus darbus, piemēram, veidot video sižetus, kurus nosūta skolotājam.
Pārdomājiet, ko skolēni var darīt paši mājās, kas jāizdara skolotājam un ko skolēni nevar izdarīt, mācoties attālināti.
Apgūstot valodu, skolēni var strādāt savā tempā un apgūt gan vārdu krājumu, gan gramatiku, pilnveidot lasīšanas un rakstīšanas prasmes.
Taču skolotājs vada šo procesu: nosakot, kas jāiemācās, parādot, kā to darīt, kādas stratēģijas izmantot, un galvenais jautājums - kā skolēni parādīs, ka viņi ir kaut ko iemācījušies, sapratuši. Ļaujiet skolēniem pašiem izvēlēties veidu, kā to darīt. Tests nav vienīgais pārbaudes veids. Piemēram, izlasot stāstu, kāds teiks: "Es izveidošu notikumu hronoloģisko tabulu.", cits - "Es izveidošu galveno varoņu raksturojumu." utt.
Attālinātajā mācību procesā nevajadzētu visiem skolēniem dot vienu uzdevumu. Veidojiet individuālu pieeju - katrs var izvēlēties, kā parādīt, ka viņš ir kaut ko paveicis un apguvis. Un pirms iesniegšanas skolotājam skolēni var sadarboties un palīdzēt viens otram uzlabot savu darbu.
Valodu apguvē visgrūtāk attīstīt runāšanas prasmes attālinātā mācību procesā. Taču var izmantot Skype, Zoom, Microsoft teams, citas platformas, kas ļauj ierakstīt un atskaņot ierakstīto. Arī šeit skolēni var vingrināties, pārveidot, uzlabot, sadarboties ar citiem, pirms izveido tādu darbu, kuru iesniedz skolotājam.
Neaizmirstiet par mācību programmu un mācību grāmatu!
Nosakiet mācību mērķus un sasniedzamos rezultātus, nosakiet termiņus un parādiet skolēniem ceļu, kā to sasniegt.
Īstermiņa mērķi: piemēram, angļu valodā katru dienu iemācīties 10 jaunus vārdus, parādot, kā to var darīt. Piemēram, lasot tekstu, atzīmēt 10 vārdus, kurus vēl nezina, un iemācīties.
Vidēja termiņa mērķi: varētu būt vienai nedēļai, piemēram, izveidot video par tēmu, kuru apguvāt tajā nedēļā.
Ilglaicīgie mērķi: izlasīt grāmatu, piemēram kādu romānu.
Ļoti svarīgi, lai skolēni Jums ziņotu par savu darbu konkrētā laika posmā. Arī šeit var lūgt skolēniem pašiem izlemt, kā viņi parādīs savu progresu. Piemēram, skolēns apņemas iemācīties 50 vārdus. Kā tu parādīsi, ka tu tos proti izmantot? Piemēram, skolēns var uzrakstīt stāstu, izmantojot šos vārdus. Tas katram skolēnam būs individuāls darbs.
Svarīgi pārbaudīt un apzināt, vai kaut kas netraucē skolēniem veikt plānotos darbus. Varbūt nav programmatūras, neprot izmantot kādu rīku, problēmas sazināties ar grupas biedriem utt.
Dažreiz jūs varēsiet paši šīs problēmas atrisināt, bet bieži vien jālūdz palīdzība citiem skolēniem. Kurš var palīdzēt? Uzticieties skolēniem!
Attālinātajā mācību procesā ļoti svarīgi nodrošināt individualizētus uzdevumus, kas ļaus izvairīties arī no plaģiātisma un ļaus novērtēt katra skolēna sasniegumus. Pārdomājiet, kā uzdevumu varētu individualizēt, piemēram, katrs veic izpēti par konkrētu jautājumu, veido savu projektu utt.
4. Kā plānot nodarbības?
Mācībām attālināti būtu jāaizņem tik pat daudz laika, cik tas bija paredzēts klātienē, plus mājas darbi.
Ņemiet vērā, ka skolēniem tiek paredzēts laiks mācīties patstāvīgi, sazināties un sadarboties grupās.
Svarīgi skolēnus ievadīt mācību darbā.
To var darīt, novadot nelielas video stundas/ ievadnodarbības apmēram 5-10 min. un uzdodot skolēniem veikt kādu darbu. Nosūtām skolēniem video ierakstu – lūdzu, noskaties to un izpildi uzdevumu. Kad esi to paveicis, noskaties otro video un veic nākošo uzdevumu. Stunda nav jāveido kā 40 minūšu garš seriāls…
Atvēliet skolēniem laiku strādāt patstāvīgi, sadarboties grupās, bet svarīgi sekot, vai viņi pilda uzdoto, vai nav kas nesaprotams, vai neizvairās no uzdevumu veikšanas.
Dodiet uzdevumus ar atvērtajiem jautājumiem: Kāpēc? Kā?
Valodu apguvē skolēni savas atbildes var iesniegt ne tikai rakstveidā, bet arī audio failā. Tas dos viņiem iespēju vingrināties, ierakstīt vairākkārt, līdz viņi sagatavos variantu, kas pašiem šķitīs labs.
Dodiet skolēniem iespēju kopdarboties, piemēram, veidot kopīgu projektu, mini enkciklopēdiju, kur katram skolēnam jāsagatavo informācija par konkrētu jautājumu. Skolēni var papildināt, labot valodas kļūdas utt.
5. Kādi tehniskie rīki var attālinātās mācības padarīt pieejamākas?
Kā jau minējām, pat izmantojot tikai e-pasta iespējas, jūs varat nodrošināt efektīvu mācību procesu attālināti: varat sazināties ar skolēniem, nosūtīt mācību materiālus, saites uz video, ko noskatīties, attēlus, atsūtīt atpakaļ padarīto.
Svarīgi pajautāt skolēniem, kādus rīkus viņi izmanto. Būsiet pārsteigti, cik daudz dažādu rīku viņi izmanto. Katrā grupā jāvienojas, kurus rīkus jūs visi varētu izmantot mācību nolūkos, un, ja puse no skolēniem prot izmantot, piemēram, WhatsApp vai Skype, palūdziet, lai tie, kas prot, iemāca citiem, tai skaitā arī skolotājam. Mēs mācāmies visi!
Sazinieties un sadarbojieties ar kolēģiem, dalieties pieredzē, kas izdodas labi un kas ne.
Izvēloties rīku, padomājiet, kādas tam ir priekšrocības un kādi trūkumi. Izpētiet to izmantošanas iespējas, daudzi no šiem rīkiem ir brīvpieejas, pārbaudiet, cik ilgu laiku tie būs izmantojami bez maksas, vai tie atļauj koplietot dokumentus, video klipus vai audio failus, vai ir iespēja video konferencēm, pieslēdzoties lielākam skolēnu skaitam.
Sāciet ar skolas piedāvātajām iespējām, apziniet, ko var nodrošināt skola visiem skolotājiem un skolēniem saziņai, mācību procesa vadībai un pārraudzībai.
Neaizmirstiet par mācību grāmatām un lasītprasmi kā vienu no mūžizglītības pamatprasmēm.
Jaunākajās klasēs neaizmirsiet sadarboties ar skolēnu vecākiem! Informējiet vecākus par mācību procesa norisi! Lūdziet, lai viņi sniedz pozitīvu atbalstu, iedrošina skolēnus situācijā, kad skolēni nevar satikt draugus un ir jāpaliek mājās!
“Don’t be afraid to fail. Be afraid not to try.”
