Pozitīvās prakses piemērs darbinieku sadarbībai mazajās darba grupās pedagoģiskā procesa nodrošināšanā iestādē

2017./2018.m.g.

  • Iestādē tiek izveidotas 4 mazās darba grupas (2-gadn. gr./3-4gadn. gr./ 5-6gadn. gr./spec.gr.)
  • Mazajās darba grupās sadarbojas: grupu skolotājas, aukles un pēc vajadzības logopēde, psiholoģe, speciālās izglītības skolotājas.
  • Mazās darba grupas tiekas 1 reizi mēnesī un izrunā iepriekšējā mēneša veiksmes, neveiksmes, meklē risinājumus dažādām ikdienas situācijām, plāno nākamā mēneša pedagoģisko procesu, aktivitātes (saliek akcentus).
  • Mazo darba grupu sākumā koordinē un vada vadītājas vietniece izglītības jomā, pakāpeniski tās darbojas patstāvīgi.

2018./2019.m.g.

  • 2.pusgadā, atgriezušies iestādē, 1 reizi mēnesī visi pedagogi tiekas kopīgos darbsemināros.
  • Regulāri 1 reizi mēnesī notiek darbsemināri skolotāju palīgiem. Tēmas līdzīgas, lai ir iespēja sadarboties grupās kādā no apskatītajām jomām.
  • Izveidotas 5 mazās darba grupas (2-3 gadn. gr./4gadn. gr./ 5.gadn. gr./ 6gadn. gr./spec.gr./, grupām pēc nepieciešamības pievienojas arī sporta un mūzikas skolotājas, iestādes atbalsta dienesta pedagogi, vadītājas vietniece izglītības jomā.
  • Mazajās grupās tālāk diskutējot, izvērtējot, plānojot tiek iedzīvinātas grupu pedagoģiskajos procesos kopīgajos darbsemināros apskatītās jomas, kā arī tiek analizētas teorētiskās un praktiski e-resursos vērotās jaunās mācīšanas, mācīšanās pieejas.

2019./2020.m.g.

  • Darbojamies 5 mazajās darba grupās (2gadn. gr./3-4gadn. gr./5gadn. gr./6gadn. gr./spec. gr.).
  • Darba grupās iesaistās arī skolotāju palīgi, sporta, mūzikas skolotājas, pēc nepieciešamības logopēdes, speciālās izglītības skolotājas, psihologs, kāds no administrācijas un tehniskie darbinieki (ideju īstenošanai praktiski iestādes vidē un āra teritorijā).
  • Šajā mācību gadā mazajās darba grupās veikta kopīga pedagoģiskā procesa plānošana septembrim, izrunāta adaptācijas norise. Uzsvaru tiek likts uz sadarbību ar kolēģēm. Mācāmies viena otru sadzirdēt, būt drosmīgām darīt, kļūdīties, lai mainītos darot.

Izglītojošie darbsemināri iestādes pedagogiem, gatavojoties izglītības reformas jauninājumu pakāpeniskai ieviešanai

2018./2019.m.g.

Darbsemināros izmantoti resursi no Skola 2030.

Mēnesis

Aktualizējamie jautājumi darbsemināros

 Darbam mazajās grupās

Janvāris
  1. Iestādes vīzija, misija, vienojošais (filozofija).
  2. Dienas ritms. Pedagoģiskais process visas dienas garumā. Grāmatu laiks. Pašapkalpošanās.
  3. Iestādes vide – aktivitātes pārejā atbilstoši tēmai iestādē – maināma katru mēnesi.
  4. Pozitīvā disciplinēšana. Uzvedība LV ieteikumu apkopojums, piktogrammu nozīme.
  5. Vadlīnijas. Programmas paraugs. Caurviju prasmes. Tikumi un vērtības.
  1. Lietu vides sakārtošana.
  2. Audzēkņu, viņu ģimeņu iepazīšana.
  3. Dienas ritma pārskatīšana.
  4. Uzvedības noteikumu audzēkņiem, iedzīvināšana grupas dzīvē.
  5. Pedagoģiskā procesa plānošana februāra mēnesim.

Februāris
  1. Domāšana pa vecam, pa jaunam
  2. Skolotājs kā mācību procesa vadītājs
  3. Pedagoģiskā procesa plānošana: temats, ziņa bērnam, sasniedzamais rezultāts.
  4. Iekļautie bērni, individuālie plāni (Rita).
  1. Darbs ar vadlīnijām. Plānošana marta mēnesim.
  2. Individuālo plānu papildināšana iekļautajiem bērniem.

Marts
  1. Pedagoģiskā procesa plānošana: pedagoģiskie vērojumi, individuālais darbs.
  2. Konferences “Darbojos, izzinu, mācos ar prieku” idejas, domapmaiņa, materiālu apspriešana. Pašvadīta mācīšanās
  3. Valodas attīstība. Akcents visos vecumos, visiem.
  1. Jautājumi, uz kuriem vajadzīgas atbildes saistībā ar Skola 2030.
  2. Kur saskatām bērnu pašvadītu mācīšanos savā grupā.

Aprīlis
  1. Aktivitāšu centru saturs, uzdevumi.
  2. Grupas vide, āra vide.
  3. Sadarbība ar vecākiem, svētki.
  1. Plauktu “revīzija”, satura atbilstība plānotajam, bērnu attīstības vajadzībām
  2. Grupas laukuma iekārtošanas plāna, skices izveidošana, nepieciešamo materiālu saraksts iesniegšanai.
  3. “Citādas” ģimenes dienas plānošana savai grupai

Maijs
  1. Vērtēšana. Atgriezeniskā saikne.
  2. Vertikālā un horizontālā mācīšanās.
  3. Mācīšanās iedziļinoties.
  4. Pedagogu pašvērtējums, grupu komandas.
  1. Bērnu attīstības izvērtēšana.
  2. Jautājumu izvirzīšana apspriešanai, vajadzības grupās jaunās mācīšanas/ mācīšanās pieejas nodrošināšanai.

 

 

Jelgavas pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde “Sprīdītis” darbs ar skolotāju palīgiem

2019.gada marts – jūnijs

mēnesis

plānotais

piezīmes

marts

Iepazīstināšana ar jauno statusu "skolotāja palīgs" un izmaiņām amata aprakstā.

Skaidrojums, ko sagaida skolotājas un iestādes vadības komanda.

sadarbība

pienākumu maiņa

aprīlis

Aktivitātes par domāšanu, ko nozīmē domāt  “pa jaunam”.

“Paslavē, pajautā, piedalies” skaidrojums.

Atbalsta sniegšana bērnu pašapkalpošanās, ģērbšanās iemaņu, prasmju veidošanā.

Uzsvars uz domāšanas maiņu.

 

Uzsvars uz komandas darbu.

Uzsvars uz bērna patstāvīgo darbību, ļaušanu pašam…

maijs

Kā pamanīt, kur pedagoģiskā procesa laikā ir nepieciešama līdzdarbošanās.

 

Uzsvars – kad, kā, ko palīdzēt;

ko izskaust un nedarīt.

jūnijs

Skolotāja palīga loma un nepieciešamais atbalsts bērnu āra aktivitāšu laikā.

 

Uzsvars uz to, ka bērni lielāko dienas daļu pavada laukā.Secinājumi:


Pozitīvais ieguvums

  1. Pedagogu un skolotāju palīgu sapulcēs sniegtās informācijas precizēšana nelielā kolēģu lokā (izslēdz pārprastu, interpretētu, kļūdainu informācijas apriti).
  2. Plašāks skatījums uz iestādē notiekošo, kolēģu darbu (izslēdz redzējumu tikai savas grupas robežās).
  3. Domapmaiņa, “pleca” sajūta (es neesmu viena, bet ir tuvākās kolēģes, kuras saprot, iedziļinās, palīdz, strādā ar tāda pat vecuma bērniem), kopīga situāciju analīze, risinājumu meklēšana (bieži otra grupa jau ir atradusi kādām situācijām veiksmīgus risinājumus, dalās pieredzē, un ir maksimāli ātrs risinājums).
  4. Ļoti liels ieguvums, iesaistot grupas dzīvē skolotāju palīgus. Pakāpeniski rodas sapratne, kurā brīdī kura palīdz (abpusēji). Vēl mācāmies sadarboties un sadzirdēt viena otru.
  5. Produktīvāk norit darbs mazajās grupās, jo tiek domāts par viena vecuma bērniem, pārnesot vispārīgo informāciju uz konkrētu bērnu grupu, atrodot savu optimālo dienas ritu, pedagoģiskā procesa plāna modeli, kopīgi izvirzot sasniedzamos rezultātus, pārskatot plauktu saturu utt. Tiek veicināta divu vai triju viena vecuma bērnu grupu savstarpējā sadarbība.

Ieguvumi iestādes vadītājas vietniecei izglītības jomā 

  1. Mazās darba grupas dod iespēju saredzēt pedagogu savstarpējās sadarbības prasmes, tālākizglītības vajadzības.
  2. Līdzdarbojoties ir iespēja pamanīt, cik konkrētie darbinieki ir ieinteresēti jaunā apgūšanā, ieviešanā, un virzīt uz iestādes vērtību, mērķu vienotu izpratni.
  3. Vieglāk pamanīt darbinieku kompetences pedagoģiskā procesa plānošanā, īstenošanā, darbā ar grupu dokumentāciju, un ir iespēja mērķtiecīgi plānot aktuālo tematu nākamajam iestādes pedagogu un skolotāju palīgu darbsemināram.
  4. Tas palīdz objektīvāk izvērtēt iestādes darbības stiprās un vājās puses, plānot turpmāko darbību.

Grūtības

  1. Laikietilpīgs process. Sarežģīti ieplānot tā, lai visi varētu iesaistīties. Taču tas veicina vajadzību vēl vairāk sadarboties.
  2. Pēdējā pusgadā ļoti strauji un daudz jaunās informācijas (palīdz atgādnes), nepietika laika visu aptvert dziļumā.
  3. Katrai mazajai grupai savs darba temps un tvēriens, jo ļoti atšķirīgi cilvēkresursi.
  4. Daudz vairāk laika (nekā sākumā bija paredzēts) prasīja plānošana, darbs ar vadlīnijām, pirmsskolas izglītības programmu.
  5. Maijā plānoto izskatāmo jautājumu par vērtēšanu "nepacēlām". Pieņēmām lēmumu strādāt ar to 2019./2020.mācību gadā, izveidojot iestādē vienotu vērtēšanas sistēmu.

Turpinām šo darbu, jo ir pamanāmas pozitīvas izmaiņas darbinieku attieksmē pret kolēģiem, lielāka motivācija vairāk uzzināt, izpētīt jaunāko informāciju, lai var piedalīties domapmaiņā ar kolēģiem. Mazās darba grupas tiekas arvien biežāk, lai rastu kopīgus risinājumus grūtībās, plānošanā, vides iekārtošanā, kopīgu projektu īstenošanā.