Bieži vien gadījumos, kad pedagogs vēlas mainīt audzēkņu negatīvo uzvedību kļūst skaidrs, ka šādos gadījumos nepalīdz moralizēšana vai rāšana. Vislabākos rezultātus šādās situācijās sniedz sociālie stāsti, kas ļauj bērnam paraudzīties uz situāciju no malas kā vērotājam, bez iesaistītā emocijām.

“Sociālie stāsti ir metode, kas palīdz bērniem un pusaudžiem saprast dažādas sociālās situācijas, kā arī attīsta empātijas spējas izprast citu cilvēku rīcību, domas un jūtas. Sociālos stāstus radīja Kerola Greja (Carol Gray) 1991. gadā kā metodi palīdzībai bērniem ar autiska spektra traucējumiem. Sociālie stāsti drīz vien pierādīja sevi kā veiksmīga izglītošanas un atbalsta metode ne vien bērniem ar autismu, bet arī citiem bērniem un jauniešiem, kuriem jāpalīdz tikt skaidrībā ar dažādām mūsu dzīves situācijām. Tie var būt rakstiski stāsti, ar attēliem veidoti un papildināti stāsti vai stāsti nelielu videofilmiņu veidā. Sociālo stāstu mērķis nav nosodīt, pamācīt vai izrīkot. Tie sniedz draudzīgu informāciju, kas pastāsta un izskaidro nerakstītos sociālos likumus, ko parasti uzskatām par pašsaprotamiem. Metode palīdz izprast, kā labāk rīkoties dažādās dzīves situācijās – gan ikdienišķās, kā piemēram, sasveicināšanās no rīta, pārvietošanās sabiedriskajā transportā utml., gan arī neikdienišķās, kuras mēs ceram, ka bērns nekad nepieredzēs, piemēram, apmaldīšanās lidostā. Gan vecāki, gan bērni jutīsies drošāki, ja viņi jau iepriekš zinās, kā rīkoties.” (Citāts no Caritas Latvija materiāla)

Šeit varēsiet uzzināt par Jelgavas valstspilsētas pirmsskolas izglītības iestādes "Pasaciņa" pozitīvo pieredzi.