Nav noslēpums, ka ikdienas aktivitātes skolotājam prasa daudz enerģijas un spēka. Bieži vien esot steigā un veicot vairākus uzdevumus vienlaicīgi, varam palaist garām būtiskas nianses, tāpēc ir ļoti svarīgi uz brīdi apstāties un uzdot jautājumu – kāpēc bērna uzvedība ir mainījusies. Vai viņam ir problēmas ģimenē, vai viņš pārdzīvo kādu grūtu posmu? Varbūt ir pārguris? Taču pastāv iespēja, ka bērns ir pakļauts vardarbībai.
Kā rīkoties, atklājot informāciju par vardarbību pret bērnu?
Kā pareizi rīkoties situācijās, kad atklājas, ka bērns cieš no vardarbības? Viena no būtiskākajām lietām ir uzticības iegūšana, tikai tad būs iespējams pārliecināt viņu pieņemt palīdzību Ja viņš pieaugušo uztver kā uzticības personu, tad viņš ir gatavs runāt par konkrēto situāciju.
Bieži vien bērni, kuriem palīdzība ir nepieciešama, pārliecinoši maskējas, tādējādi viņu problēmas paliek neatklātas. Jāsaprot, ka bērnam tas ir sarežģīti, viņam ir jāpārvar savas bailes, kauns, vainas sajūta, jārīkojas “nelojāli” attiecībā pret ģimeni. Viņš var justies apdraudēts un noslēgties sevī. Tomēr jāatzīmē, ka ne vienmēr vardarbībai pakļauti bērni apzinās situāciju, kurā viņi atrodas un to, ka esošais stāvoklis nav normāls.
Viens no veidiem, kā iesākt sarunu ar bērnu par vardarbību ir darīt to netieši. Pēc uzticības iegūšanas varat vērsties pie bērna, sakot, ka jūs uztrauc tas, ka viņš izskatās nelaimīgs/ dusmīgs/ noslēgts vai ka esat pamanījis kādu zilumu/ apdegumu, griezumu u.tml. Ja bērns klusē vai nereaģē uz jautājumiem, esat saprotošs un iejūtīgs – nespiediet viņu atbildēt. Pārlieciniet viņu, ka pie jums var vērsties, kad viņam ir nepieciešams parunāt un dodiet laiku pierast pie šīs domas.
Ko darīt, lai palīdzētu bērnam?
Pirmkārt aktīvi uzklausiet bērnu (pārtrauciet to, ko darāt, paskatieties uz viņu, ).
Kontrolējiet sevi un ar savu mīmiku neizrādiet panikas/ šoka vai šausmu izpausmes. Mēģiniet saglabāt neitrālu sejas izteiksmi.
Iedrošiniet bērnu, lai viņš jūt, ka esat pārliecināts, ka bērns runā patiesību.
Pārlieciniet bērnu, ka viņa lēmums izstāstīt bija pareizs, uzsverot, ka neatkarīgi no tā, kas noticis, tas nav noticis viņa vainas dēļ un viņš tāpēc nav kļuvis sliktāks vai nevērtīgāks.
Pasakiet bērnam, ka darīsiet visu iespējamo, lai viņu atbalstītu un aizsargātu.
Norādiet, ka jums būs jāziņo par incidentu atbilstošajām institūcijām un dienestiem, kas palīdzēs pārtraukt vardarbību.
Nevajadzētu izteikt jebkādus nosodošus apgalvojumus par varmāku. Bērns var mīlēt šo personu un tikai vēlēties, lai vardarbība tiktu pārtraukta.
Nekādā gadījumā nedodiet solījumus, kurus nevarēsiet izpildīt, piemēram, apsolīsiet nevienam nestāstīt.
Nemēģiniet noskaidrot vairāk informācijas par to, ko bērns pats vēlas jums pastāstīt. Jūsu uzdevums ir uzklausīt bērnu. Precīzāku situācijas izpēti vajadzētu atstāt attiecīgo institūciju un dienestu ziņā, nevis censties noskaidrot visas detaļas.
Vajadzētu izvairīties no tiešu jautājumu uzdošanas.
Raksts tapis, izmantojot sekojošus avotus:
Guidelines for Teachers Handling Disclosures of Child Abuse
Becoming Heroes: Teachers Can Help Abused Children
Problēma, ko neredzam, bet kura eksistē: vardarbība pret bērniem un pusaudžiem
Foto: Pixabay
Raksta autore: Olga Grundāne
Izglītības attīstības nodaļas galvenā speciāliste
