ZRKAC ir izveidota Zaļā bibliotēka, lai Jelgavas iedzīvotāji varētu gūt zināšanas un izpratni par vides ilgtspēju. Zaļā bibliotēka apmeklētājiem piedāvā iepazīties ar garšaugu un ārstniecības telpaugu kolekciju, zaļā dzīvesveida grāmatām, periodiskajiem izdevumiem, video, audio materiāliem, dokumentālajām filmām par vides un dabas aizsardzību un ekoloģijas jautājumiem, ļauties dabas uzlādējošajai enerģijai īpaši iekārtotās zaļajās oāzēs – nišās kopā ar savu iecienītāko grāmatu.
Bibliotēkā tiks organizēti Zaļo aktivitāšu rīti, kuros būs iekļauta radoša darbošanās bērniem kopā ar vecākiem, vecvecākiem, auklītēm. Interesenti varēs praktizēt zaļās prasmes Eko darbnīcās, kurās tiks gatavotas dažādas ikdienā praktiski izmantojamas lietas no dabīgiem materiāliem, kā arī dota otra elpa jau it kā nokalpojušām lietām.
ZRKAC Zaļās bibliotēkas vadītāja Vija Rimdenoka stāsta: “Piedāvātās aktivitātes būs vērstas divos virzienos, viens no tiem ir zaļo prasmju mācīšana un otrs – to praktiska pielietošana. Zaļās bibliotēkas pamatā ir mērķtiecīgs darbs ar lasītāju ekoloģisko jautājumu skaidrošanā, veicinot zaļāku dzīvesveidu.”
22. septembrī ZRKAC rīkoja Zaļās bibliotēkas apaļā galda diskusiju, kur kopā ar zaļi domājošiem sadarbības partneriem – Kultūras ministrijas Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas eksperti Lindu Langenfeldi, LLU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāju, profesori, vadošo pētnieci Sandru Muižnieci-Brasavu, Sociālo lietu pārvaldes vecāko speciālisti veselības veicināšanas jautājumos Sintiju Birģeli un citiem interesentiem tika pārrunāti jautājumi par tēmu “Zaļās prasmes - ar ko sākt?”
Diskusijas dalībnieki ar lielu interesi klausījās Sandras Muižnieces-Brasavas stāstīto par iepakojumu dažādo ietekmi uz vidi. Dzirdētais lika pārdomāt, kam patiešām ir svarīgi pievērst uzmanību, izvēloties ne vien pašu produktu, bet arī tā iepakojumu, lai mūsu kā pircēju rīcība apkārtējai videi radītu maksimāli mazāku kaitējumu.
“Zināšanas ir pamats cilvēka attieksmei un uzvedībai. Nav iespējams risināt problēmu, ja to neapzināmies. Tikai gūstot izpratni par to, ka problēma pastāv, iespējams to risināt, ieviešot savā ikdienā jaunus paradumus un mācoties zaļās prasmes,” turpinot S. Muižnieces-Brasavas teikto, sacīja ZRKAC projektu vadītāja, Zaļās bibliotēkas idejas autore Sanita Šabanska.
Kultūras ministrijas Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas eksperte Linda Langenfelde uzsvēra, ka priecājas par šo iniciatīvu, kurā cilvēki varēs aktīvi un praktiski darboties. “Bibliotēkas uzdevumus ir būt kā tiltam starp zināšanām un sabiedrību, jo bibliotēkā ir gaidīts ikviens. Apsveicami, ka Zaļās bibliotēkas apmeklētāji varēs būt nevis pasīvi vērotāji, bet aktīvi izzinās un līdzdarbosies,” viņa norādīja.
ZRKAC Zaļās bibliotēkas apaļā galda diskusijas iecerēts rīkot reizi mēnesī, lai kopīgi dalītos zināšanās, pieredzē un pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar zaļo dzīvesveidu.
